Nodarbībās regulāri aicinu jogotājus un vingrotājus vingrinājumu izpildes laikā vērst uzmanību uz sava ķermeņa sajušanu. Esmu novērojusi, ka daļai klientu tas izdodas gaužām vienkārši, taču otrai daļai tas šķiet grūtāk nekā paša vingrinājuma izpilde. Tas manī radīja jautājumu, kādēļ cilvēki sevi nejūt? Kādēļ iztrūkst viena no svarīgākajām maņām - sajūta, kas ietver gan redzi, gan dzirdi, gan pieskārienu. Tikai daudz dziļāk, kas vērsts sevī. Kā atbilde nāca, ka mēs nemākam veidot attiecības ar sevi. Kvalitatīvas un dziļas attiecības. Un ja nemākam tās veidot ar sevi - cik jēgpilnas un kvalitatīvas tās varam veidot ar apkārtējiem un sev tuvajiem? Savas attiecības ar ķermeni esmu izveidojusi tieši caur jogu un citām fiziskajām praksēm, ko apvienoju ar meditācijas un elpošanas pieredzi. Joga ir nepārtraukts attīstības ceļš. Tas ir vienlaikus neatlaidīgs darbs uz jogas paklājiņa, attīstot savu fizisko ķermeni un vēl lielāks darbs, kad nokāpju no tā. Mans apzinātības ceļš sevis izzināšanai sākās pirms desmit gadiem. Savukārt 2014. gadā nolēmu dot sev un citiem iespēju ienirt vēl dziļāk jogas zināšanu dzelmē, nodibinot jogas studiju. Un jāteic, ka četru gadu garumā ir iegūtas ļoti lielas mācībstundas, atziņas, kas ar šīs dienas acīm ļauj uz pasauli paskatīties krietni dziļāk un plašāk.  Ar jogas palīdzību tiek izzināta fiziskā, mentālā un garīgā ķermeņa apzinātāka attīstīšanā. Apgūstot gudru un padziļinātu cilvēka ķermeni - caur sevi un caur citiem, tiek pamanīta jogas pozitīvā ietekme uz cilvēku un viņu veselību.